Jumat, 28 November 2008

VIAGEM BA TRAWAS

DIA 15 OUTOBRO 2007

Iha loron 15 Outobro 2007 komunidade estudantes Timor Oan nebe mak hela iha bairo Asempayung-Surabaya, halo viagem ida ba iha puncak Trawas, rai ki’ik oan ida furak tebes nebe la dok husi Surabaya. Viagem ne’e halao durante loron rua. Iha loron rua ne’e nia laran, iha buat barak mak halao, nebe mak kordena husi sevi do bairo irmão Rui ho ninia strutura sira. (Aju nudar Vice, Odete, Flavio, no Diniz alias Adi). Tuir mai, hau sei konta fali oituan aktividades saida deit mak komunidade ne’e halo, komesa husi ninia perparasaun to’o iha tempo fila fali husi fatin viagem nian.

Perparasaun Uluk

Ideas atu viagem mosu bainhira bairo ne’e hili ami sevi do bairo foun. loron ba loron, colegas sira sempre koalia buat ne’e. tanba lia Irak ne’e, ikus mai, sevi do bairo ho ninia strutura sira, marka inkontru ida atu husu colega estudantes sira hotu nia hanoin konaba lalaok atu ba viagem ne halo nusa. Iha inkontro nia laran, mosu debates nebe naruk tebes. Balun aseita atu ba Trawas, balun fali hakarak atu ba Bromo. Maite desijaun ikus, mayoría hili ba Trawas, tanba hare ba fatin ne besik, i ladun hasai osan barak.

Semana rua molok atu halao viagem ba Trawas, hau ho irmão Zeka, ba uluk hodi halo survei kiik oan ida kona ba fatin. Atu nune, bainhira loron H, ami la Ulan moras buka fatin atu deskansa. Fila husi Trawas, ami marka fali inkontro ida, hodi fo hatene fali konaba fatin nebe ami ba hare ona. Aproveta mos iha tempo ne’e atu hatene los ema nain hira mak sei tuir viagem ne’e.

Iha inkontro laran mosu obstaclo oituan. kolega balun sei dùvida, atu bao u la ba. Hare ba buat ne, hau hato’o input ida ba strutura atu fahe ba grupu tolu. Grupu premeiro, grupu nebe mak foti ona desijaun atu la tuir viagem. Ba grupu ida ne, sira la iha obrigasaun atu tuir inkontro. Grupu segundo, grupu nebe sei dauk los atu bao u lae. Grupu ne’e hato’o sira nia rajaun katak sira nia osan seidauk iha. Grupu terçeiro, grupu nebe los tiha ona atu ba. Entre gupu tolu ne’e, grupu premerio la iha problemas. Problemas agora mosu entre grupu segundo ho terçeiro. Problemas mosu tamba, husi strutura bairo, fo tempo limitado ba komunidade nebe atu ba Trawas atu hatama osan loron lima molok atu aranka. Iha tempo ne’e sira nebe los ona atu ba, hamutuk ema sanulu resin walu deit. Maibe, ho hakarak nebe bot tebes, ikus mai komunidade realija duni atu halo viagem hamutuk ba Trawas.




Loron Atu Aranka

Hela loron ida atu aranka, iha kalan dia 14 Outobro 2007, ami komesa tau hamutuk ona sasan sira nebe mak persija atu lori. Ida-ida halo nia serviso. Iha kalan, sasan hotu nebe atu lori tau hamutuk hotu iha colegas feto balun nia kontrakan (Rita cs). Iha kalan ne mos, hau hamutuk ho sevi no nia strutura sira perpara sasan seluk nebe mak atu uja hodi halo games.

Iha dadersan tuku hat, hau ho sevi do bairo irmão Rui, ba buka kareta (mini bus). Ami aluga mini bus rua. Dadersan tuku nen ami komesa aranka sai husi Asempayung. Viagem tuir dalan han tempo quaje oras rua nia laran. Ami nebe ba ho mini bus hamutuk ema 30, i kolegas balun ba ho motor deit.

Aktividades Iha Trawas

To’o tiha iha Trawas, ami komesa buka fatin atu halibur hamutuk. ami hetan fatin ida besik iha ”air terjun” Trawas. Fatin ne kapàs tebes tamba besik besik be nebe mos los. Aktividades permeiro nebe ami halo mak hamos hela fatin i perpara atu te’in. Kolegas mane sira serviso hamos rai, buka ai sunu, no dada tenda. Kolegas feto sira, komesa hamos fos atu te’in. Iha tuku ida meiodia ami hotu komesa han hamutuk.


Deskansa tiha oituan, ami komesa halao programa sira nebe mak strutura perpara tiha ona atu halo. Komunidade komesa fahe ba grupo nen. Kada grupo hamutuk ema na’in nen. Actividades komesa halao iha tuku rua meiodia. Ami komesa actividades ho games nebe perpara tiha ona husi strutura sira. Objetivo husi games sira ne’e atu treino team work entre membros ida-ida iha grupu nia laran. Games ne’e hanorin ita oinsa atu bele halo hotu serviso liu husi serviso hamutuk (team work).

Games permeiro nebe mak halao mak hatam be husi valde ida ba fali valde seluk. Iha games ne’e, grupu ida-ida koko halunusa mak bele hatama be ba valde laran lais liu grupu seluk. Iha ne’e, membros nain hat mak sei hetan serviso atu hatama be ba valde laran, i seluk hetan serviso ba kuru be. Be nebe kuru ona, depois fo ba kolega nain hat nebe mak hetan serviso atu hatama be valde. Sira nain hat kaer tali ida-ida nebe mak kesi oan ba iha valde. Depois uja tali nebe mak kesi iha valde ne’e hodi hatama be ba iha valde seluk.



Games segundo, hatama ai kesak ou pregu ba iha aqua nia ku’ak. Iha games ida ne’e, tali sei kesi iha membros ida-ida nia kalsa kotuk, depois ho fila kotuk, sira sei koko atu hatam prego ou ai kesak nebe kesi tiha ona iha tali hodi hatama ba iha aqua nia ku’ak. Games ida ne mos persija serviso hamutuk (team work) nebe diak. Iha games ida ne’e rame tebes. Grupu ida-ida ho nia jeito.


Games terçeiro, hatama be husi valde ida ba fali valde seluk uja hena. Iha ne’e, grupu ida-ida tur forma husi oin ba kotuk. Iha games ne’e, hena habokon tiha, depois fo ba kotuk ida-ida, membros ida tur iha kotuk liu nia serviso atu hatama be nebe mak belit iha hena hodi hatama ba iha valde laran. Games ida ne’e mos rame tebes, tamba quaje ami hotu bokon.


Games sira ne’e hotu halo to’o tuku lima loraik. Depois de ne, ami ida-ida ba haris hodi hein fali atu halao programa kalan nian. Kolega feto sira komesa te’in. Mane balun mos ba ajuda kolega feto sira. Balun ba kuru be, balun fali ba buka ai sunu, balun seluk perpara hela fatin atu halo api ungun nian. Rame tebes. Iha kalan ne’e ami haluha tiha oituan konaba aktividades ami hotu-hotu nian nudar estudantes, i husik hela ami nia knua iha Asempayung-Surabaya, nebe mak sabraut i manas los, mau halibur malu iha fatin ida nebe iha kalan ne malirin tebes.

Iha kalan ne’e ami hotu haksolok hamutuk nudar maun ho alin, nudar familia ida, iha komunidade Asempayung nia laran. Kolega feto sira te’in, kolega mane sira hananu hodi akompanha. Tebes, momen ida ne ami hotu sei la haluha.

Han kalan hotu tiha, ami hotu komesa hakbesik an ba iha fatin api ungun nian. Ida-ida ho nia grupu tur haleu api ungun. programa komesa iha tuku 8:30 kalan. Programa komesa ho halo diskusaun, nebe mak derije husi kolega Odete. Aproveta mos tempu ne, kolegas senior sira, inklui mos hau, hato’o sira nia hanoin, sentimentu, esperensia konaba vida estudantes nian iha Jawa, liu-liu iha Surabaya. Kalan mos aumenta tan, rai malirin tebes, kompara ho Timor karik, fatin ne malirin tebes hanesan Maubesi (hehehehe). Programa api ungun ami halo to’o tuku 11:30 kalan. Molok atu remata, ami uja tempu mais ou menus 5 menitus hodi halo ijame de consensia (renungan malam).



Tuku 11:30 kalan ami remata ami nia aktvidades. Ida-ida ba nia fatin atu deskansa. Kolega feto sira toba hamutuk iha tenda ida nia laran. Kolegas mane sira naran buka fatin ida para hodi toba. Balun toba besik iha api ungun, balun toba besik kolega feto sira nia tenda, balun tun fali ba toba iha warung ida besik fatin neba.

Maske malirin tebes, maibe ami hotu konsege dukur duni. Dadersan tuku 5 ami hotu komesa hader fali. Sira nebe matan sei dukur, nauk tempu para toba nafatin. Balun tur deit besik iha tenda. Ami lubuk bot ida hamutuk halo aktividades olah raga. Ami halai dader, no halo senam pagi oan ida (hehehehe).

Depois de olah raga, i haris hotu tiha, ami komesa han dader. Han dader hatu tiha, ami komesa fali programa seluk. Tuir programa nebe mak iha, tempu ne’e ami uja atu lao pasiar ba iha foho leten besik fatin neba. Maibe ami la konsege, tanba ami lori sasan barak tebes, i la iha ema mak sei hein. Neduni, husi strutura foti fali desijaun ida katak ami halo fali programa seluk. Tuku sanulu hanesan ne (16 Outobro 2008) ami uja tempu nebe mak hodi halo diskusaun. Iha diskusaun nia laran, ami haksesuk kona ba akontesementu nebe mak akontese iha Timor (krize Loro Sae-Loro Monu/FDTL). Depois de ne, ami komesa fali ho games rua nebe derije husi kolega Flavio. Games ne’e hotu iha tuku 1 meiodia. Hafoin kolegas feto sira komesa perpara atu han meiodia nian. Han hotu tiha ami mos perpara an atu fila fali mai iha ami nia knua iha Asempayung-Surabaya.



Tukut 3:30 loraik, ami hahu hit an husi ami nia fatin mai hein kareta iha vila Trawas. Ami lao korta dalan, liu kona natar laran. Fatin ne’e furak tebes. Iha vila Trawas ami la halo buat ida ona. Ida-ida hasai foto, nudar rekordasaun ida katak ami mai tiha ona iha fatin ida naran Trawas. Tuku lima loraik ami aranka husi Vila Trawas mai Surabaya.


Sei iha fatin barak nebe mak ita hotu sei bele hakat to'o ba. Naran katak ita hamutuk, laifuan ida no hanoin ida, buka tempu nebe mamuk ba ita hotu. Importante liu hotu husi viagem ne'e katak, ita aprende netik buat ruma nebe positivo hodi aplika ba iha ita nia moris lor-loron. Buat positivo ne mak, solidariadade, amizade, no unidade entre ita.
I kus liu...ita bele halo buat hotu, ita lao ba fatin hotu, ita bele tuir sa ida deit, maibe importante liu, ita labele haluha ita nia knar no obrigasaun nudar estudantes. Bainhira ita halo ona ita nia knar no obrigasaun nudar estudantes, hau fiar loron ida ita sei hetan duni valor nebe positivo, i ema sei la taka matan mai ita hodi temi ita hanesan "sarjana supermi".

By: Toze Cunha

Membros Komunidade Asempayung-Surabaya


1 komentar:

  1. parabens e hau apresia tebes ho blog ne mas hau triste ho buat balun iha laran ne'e.
    nudar timor oan ita hatudu ita nia dignidade iha nebe det ita horik ba, tanba sa hau dehan nune'e...? tan hau hare husi imagem sira ne'e imagem balu hatudu ita nia fanaticu ba portugal mas haluha ita nia an nudar sidadaun Timor oan ida...hau hanoin ida ne'e presija hadia se ita temi an nudar sidadaun timor leste...obrigado e abracos

    BalasHapus